Palīgs vai drauds – bērni un jaunās tehnoloģijas

Vēl pirms bērns iemācījies staigāt un runāt, viņš, visticamāk, jau prot pārslidināt pirkstiņu pār viedtālruņa ekrānu, lai to atbloķētu. Jaunās tehnoloģijas ir mūsu ikdienas daļa un jau ļoti agrā vecumā ienāk arī bērnu dzīvē. Tomēr to lietošanas ietekme uz bērnu attīstību joprojām netiek viennozīmīgi vērtēta, tāpēc vecāku uzdevums ir palīdzēt bērniem lietot tehnoloģijas gudri un arī regulēt laiku, ko bērns pavada pie dažādajiem ekrāniem.

augosai_tehnologijas

Nevis nelietot, bet lietot pareizi

“Kamēr tev pašam vēl nav bērnu, tu, protams, domā, ka nedosi viņam savu telefonu, neļausi skatīties televizoru vai multenes datorā. Bet tad, kad visu laiku esi tam mazajam bizojis pakaļ un kaut vai uz mirkli gribi kafejnīcā pasēdēt un ar kādu mierīgi parunāties, vairs neesi tik kategorisks,” ar smaidu saka divus gadus vecās Sofijas mamma Zanda. Viņa atzīst, ka mēdz meitai gan telefonā kādu multeni parādīt, gan atļauj viņai kopā ar vecākiem mājās skatīties filmu. “Viņai pašai bez uzraudzības es vēl telefonu vai planšeti lietot neļauju, bet, ja redzu, ka viņa tur skatās tikai multenīti, ko kopā esam izvēlējušās, lielu problēmu es tur tiešām nesaskatu,” saka Zanda.

Fakts, ka jaunās tehnoloģijas tik tiešām pasaulē ir kas jauns un iepriekš nav bijis nekā līdzīga, ir tas, kas neļauj objektīvi izvērtēt tehnoloģiju ietekmi uz bērnu prātu. Lai gan pētījumi šajā jomā kļūst aizvien aktuālāki, tomēr novērtēt jauno tehnoloģiju ietekmi, piemēram, uz bērnu uzvedību un socializēšanās spējām ilgtermiņā ir grūti. “Es nepiekrītu uzskatam, ka tehnoloģijas atstāj negatīvu ietekmi uz bērnu socializēšanās spējām. Tās drīzāk paver jaunas iespējas komunicēšanai,” intervijā izdevumam “Telegraph” saka Bath Spa universitātes pedagoģijas pasniedzēja Emma Aspreja. Atkarībā no lietojuma tehnoloģiju ietekme uz bērna prātu tiešām var būt gan kaitējoša, gan attīstoša. “Lasīšana attīsta mūsu iztēli un spēju koncentrēties. Turpretī interneta lietošana nostiprina smadzeņu spēju uztvert lielu informācijas daudzumu un to apstrādāt ātri un efektīvi,” skaidro jauno tehnoloģiju apskatnieks Nikolass Karrs.

Arī izglītības jomā aizvien vairāk tiek runāts par jauno tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā. “Es tiešām domāju, ka jaunās tehnoloģijas skolās ir ļoti laba lieta. Turklāt nedomāju, ka tās pilnībā pārmāc jebkuru citu mācību procesa aspektu, tās tikai pievieno papildu resursus. Tomēr tās nepieciešams lietot pareizi,” saka Emma Aspreja. Un uzsver, ka nav tāda viena konkrēta vecuma, kurā bērni varētu sākt lietot tehnoloģijas. Tomēr Amerikas Pediatru asociācija norāda – līdz divu gadu vecumam bērnu nevajadzētu iedrošināt lietot jaunās tehnoloģijas, jo viņa smadzenes šajā periodā attīstās ļoti strauji un spēcīgi impulsi tām var kaitēt. Būtisks ir arī jautājums par tehnoloģiju pratību – cik lielā mērā bērns jau agrīnā vecumā iemācās tās lietot prasmīgi, spēj izmantot dažādās ierīces savu mērķu sasniegšanai un prot apieties ar milzīgo informācijas daudzumu, ko tās piedāvā.

Cik daudz ir par daudz?

“Pirmo datoru mēs nopirkām 1998. gadā, kad manam puikam bija viens gads. Būtībā, viņš nemaz nezina, kāda ir dzīve bez datora,” stāsta nu jau pilngadīgā Toma mamma Edīte. Pirms gandrīz 20 gadiem izpratne par dažādu tehnoloģiju lietošanu ikdienā tiešām atšķīrusies no tās, kāda ir šodien. “Par to, ka bērns varētu pavadīt pārāk ilgu laiku pie datora, tiešām neuztraucāmies, tagad, protams, būtu rīkojusies citādi,” viņa atzīst. Taču tolaik datora piedāvātās iespējas arī bijušas krietni mazākas. Bet uz jautājumu, kas ir būtiskākais vecāku uzdevums, nosakot to, cik daudz vai maz bērns ikdienā lieto dažādas tehnoloģijas, sieviete atbild: “Manuprāt, svarīgākais ir palīdzēt bērnam izveidot tādu kā filtru – lai viņš prastu ne vien uztvert lielo informācijas apjomu, bet arī atšķirt tajā sev derīgo un nederīgo. Bet, lai tā notiktu, ar bērnu ir jārunā, jāstāsta viņam par dažādām iespējām.”

2010. gadā veiktā pētījumā par situāciju Lielbritānijā, noskaidrots, ka vecumā no 8 līdz 18 gadiem bērni un jaunieši pavada vidēji septiņas stundas un 38 minūtes dienā, skatoties televizoru, spēlējot spēles datorā vai sērfojot internetā. Un lielākā daļa atzīst, ka nekādu noteikumu, kas šo laiku ierobežotu, viņiem mājās nav. “Mums mājās ir noruna, ka bērni pie datora drīkst sēdēt katrs stundu dienā, tomēr, ja viņi svētdienas rītā ir gatavi celties agrāk, kamēr mēs vēl guļam, tad gan es neko neiebilstu,” smaidot stāsta Ieva, kura audzina divus pusaudžus – Paulu un Jāni. Tomēr to, cik daudz laika bērni pavada, ar telefonu, ir grūtāk kontrolēt, viņa atzīst. Latvijā apjomīgi pētījumi par to, cik daudz laika bērni un jaunieši pavada pie datora un izmanto dažādas citas ierīces, pēdējos gados nav veikti. Tomēr TNS veiktajā aptaujā par interneta lietojumu noskaidrots, ka vecumā no 6 līdz 9 gadiem, internetu jau lieto teju puse bērnu.

Par to, ka jaunās tehnoloģijas ir būtiska daļa no mūsdienu cilvēka dzīves, neviens vairs nešaubās. Tomēr viennozīmīgas atbildes par to, kā pareizi mācīt bērniem tās pielietot, diemžēl nav un, iespējams, arī nevarētu būt. Tāpēc vecākiem svarīgi būt atbildīgiem un ieinteresētiem, mācot, stāstot un rādot bērniem labāko piemēru.

Ieteikumi drošai interneta lietošanai:

  • Zvanot uz uzticības tālruņa numuru 116111, vienmēr var saņemt atbalstu problēmsituācijās vai ziņot par pārkāpumiem interneta vidē.
  • Vecākiem bez atļaujas nevajadzētu lasīt bērna privātās sarakstes. Pretējā gadījumā bērns to uzzinās un jutīsies nodots, turklāt problēmu gadījumos vecākiem vairs nespēs uzticēties. Tā vietā vecākiem jāmēģina kļūt par bērna uzticības personu.
  • Ja vecāki ļauj izmantot savu telefonu vai datoru, tad jāzina, kādas darbības bērns tajā veic un kādas aplikācijas izmanto.

Grāmata bērniem par interneta lietošanu “Vaifija skola”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *